Bija saulains piektdienas rīts un es apcerīgi skatījos uz savu darbu kalendāru. Pa nedēļu bija paveikti miljons darbi, bet vēl vairāk bija jāizdara. Naski klikšķinot ar peli, tos ieplānoju uz brīvdienām. Sak, būs pāris mierīgas dienas, kad varēs pieķerties rakstu darbiem, kas šķietami nekad nebeidzas. Iezvanījās telefons un pēc zvanītāja bildes atpazinu “TC Motors” pārstāvi. Nodomāju, ka noteikti jautās par Jeep Grand Cherokee džipa iespaidu rakstu, kas ir viens no tiem nepabeigtajiem rakstu darbiem, ko brīvdienās tieši biju plānojis uzrakstīt. Lielisks auto! Tomēr, nē, jaukā dīlera pārstāve mani pārsteidza nesagatavotu.
“Hei, vai negribi uz brīvdienām uz testu paņemt jauno Subaru WRX STI?” Šis ir viens no tiem jautājumiem uz kuriem nav iespējams sniegt negatīvu atbildi. Lūk, šādi vienā mirklī tika sagrauti visi mani mierīgie brīvdienu plāni un jau piektdienas vakarā tiku pie šī zilā bubinošā skaistuļa atslēgām. Visas brīvdienas centos pie šī auto stūres pavadīt pēc iespējas vairāk laika – no sākuma mācījos ar to braukt vienkārši, pēc tam centos savu spēju robežās saprast auto tehniskās iespējas un svētdien aizdevos ciemos pie saviem vecākiem uz Latgali. Tā teikt, lai var auto iztestēt pēc iespējas pilnīgāk. Kopumā šo auto iespēju nostūrēt aptuveni 850 kilometrus, un, lai arī vēl joprojām to nevaru uzrunāt uz Tu, esmu aptuveni sapratis kas tas ir par zvēru.
Jāatzīst, ka Subaru (toreiz vēl Impreza) WRX STI ilgus gadus bija viens no maniem sapņu auto pat par spīti tam, ka pats ar tiem esmu izbraucis vien dažas reizes. Mani ir vienmēr piesaistījusi šo auto simpātiskā boksera dzinēju bubināšana, pārdomātā pilnpiedziņa un, protams, jaudas rādītāji. Tāpat man patīk kā izskatās vairums STI-eņu. Protams, atskaitot hečbekus un varbūt arī skūbija modeļus.
Auto no ārpuses izskatās agresīvs
Lai arī priekšpuse man šķiet samocīti pārmudrīta, kopumā jaunais WRX STI izskatās agresīvi. No “parastā” WRX tas ir atšķirams pēc milzīgā aizmugurējā antispārna (kā vēlāk noskaidrosim, bez tā nu nekādīgi nevar iztikt), īpaša dizaina 18 collu diskiem ar 245/40R sporta riepām un sarkaniem STI logo. Auto lukturos iestrādāti mūsdienās tik izplatītie gaismas diožu elementi, kas auto vaibstus padara vēl izteiksmīgākus. Jau pirmajā vakarā mani sabaidīja auto lukturi. Tie labi izgaismo ceļu, taču tuvo gaismu režīmā gaismas ceļa zīmju augstumā piedod kaut kādu zilganu nokrāsu, kas rada sajūtu, ka aiz mums nesas policija. Sīkums, bet bailīgi.
Īstam Subaru WRX STI ir jābūt zilā krāsā un tieši tādu man bija iespēja izbraukt. Vai šis auto piesaista uzmanību? Patiesībā ne pārāk. Jā, pārējie STI braucēji tam pievērš uzmanību tāpat kā aptuveni 60% 15-30 gadīgu puišu, kas nespēj neatskatīties, kad šāds auto pabrauc garām, tomēr meiteņu uzmanību šim auto iekarot ir pagrūti. Šādiem nolūkiem būs jāizvēlas cits braucamais. Ak, jā, ar šo auto būs daudz skrieties gribētāju. Par laimi, vairumā dueļu zilā raķete būs uzvarētāja.
Salons kļuvis modernāks
Subaru WRX STI salonu nevaru nosaukt nedz par gaumes, nedz dizaina spīdekli, tomēr šādā auto tam nav tik liela nozīme. Svarīgākais, lai interjera dizaina un uzbūves risinājumi netraucē pašam galvenajam – jestrai auto vadīšanai. Un te man īsti pārmetumu nav, jo salons man šķita labi kopā salikts un netraucēja detaļu čīkstēšanas vai grabēšanas. Iespējams, situācija varētu mainīties, kad auto būs nodragājis vairāk par 12 000 km.
Ikvienam sportiskam auto ļoti svarīga ir stabila sēdpozīcija pie stūres un laba pārskatāmība. Jaunais WRX STI ir ieguvis jauna dizaina pilnībā elektriski regulējamus sēdekļus, kas pēc skata varbūt neizskatās pietiekami saturoši, tomēr pat aktīvai ikdienas braukšanai apvieno pietiekami lielu saturēšanas spēju un komfortu. Testa auto sēdekļi bija veidoti no ādas, bet ir pieejams arī sēdekļu modelis, kas veidots no ādas sānu malām un alkantaras auduma pa vidu.
Pat pēc uz Latgali un atpakaļ nobrauktiem aptuveni 550 km nejutos stīvs, tomēr sportiskākai braukšanai es noteikti meklētu dziļākus beņķus. Interesanti, ka sēdpozīcija ir diezgan augsta un vismaz nav sajūtas, ka dibengals skartu ceļu.
Ja runājam par stūri, tad tā ir kvalitatīvi nostrādāta un ērti turama rokās. Uz tās atradīsim ierastos auto audio un brīvroku sistēmu vadības pogas, kā arī kruīzkontroles vadību. Piezīmēšu, ka WRX STI versijā nav pieejama adaptīvā kruīzkontrole, bet tas ir saprotams, jo diez vai ilgi varēsim izturēt paši nevadot šo auto. Vadāmības ziņā auto stūre šķiet “smaga” un tas šoreiz ir liels pluss – tu precīzi zini kur un kā auto dosies. Šādā sportiskā auto es pavisam noteikti negribētu redzēt jaudīgu elektrisko stūres pastiprinātāju, kas ļautu pagriezt stūri ar vienu pirkstu, tomēr tajā pat laikā notrulinātu vadāmības sajūtu. Subaru WRX STI stūrēšana ir darbs nevis atpūta. Ja kustībā stūrēšana nav pārlieku smaga, tad lielveikalu stāvlaukumos stūre būs jāgriež ar abām rokām.
Jaunajā modelī sānu spoguļi ir pārnesti uz durvīm un tas ļauj labāk saskatīt situāciju ap auto. Tie ir lieli un nodrošina labu saredzamību. Vilšanos gan nācās piedzīvot pirmajā vakarā, kad sapratu, ka aizmugures skata spogulis pats neprot automātiski aptumšoties. Iespējams, tam ir kāds sportiskāks izskaidrojums, tomēr dīvaini, ka visādi citādi diezgan labi aprīkotā auto nav padomāts par tādu sīkumu. Hei, šajā auto pat ir divzonu kondicionieris un atpakaļskata kamera.
Auto eksperts Normunds Avotiņš izteicās, ka viņaprāt šī auto borta datoru (multimediju sistēmu) ir projektējuši goblini un es viņam pilnībā piekrītu. Tā ir neērta, nepārdomāta un diezgan bremzīga. Tāpat arī nevaru neko labu teikt par šajā auto iebūvēto Harman Kardon skaņas sistēmu. Vismaz apvienojumā ar radio (kam nav tā labākā uztveršanas spēja) tā skan kā caur vati un klasiskā mūzika būs nebaudāma.
Ceļā uz Latgali es mēģināju klausīties Baha interpetācijas pa Latvijas Radio 3 un sapratu, ka šajā auto labāk skanēs Timati vai Džastins Timberleiks. Bet arī šos zēnus būs jāgriež skaļi, jo auto skaņas izolācija ir ļoti čābīga. Braucot lielā ātrumā pa šoseju, mēs dzirdēsim riepu radīto skaņu, vēju un mazu akmentiņu artilēriju pa riteņu arkām. Ja sāks līt lietus, tad varam aizmirst par sarunāšanos bez balss pacelšanas. No otras puses, mūsu otrā pusīte varbūt pat nemēģinās ar mums uzsākt komunikācijas sesiju (redzot, ka tāpat troksnis pārāk liels) un mēs varēsim veltīt visu savu uzmanību auto vadīšanai. Tas nebūt nav slikti.
Mērinstrumentu panelis tiek izgaismots agresīvi sarkanā krāsā, ko par laimi diennakts tumšajā laikā var noregulēt uz krietni neuzkrītošāku. Savādāk visu laiku būtu ļoti agresīvs noskaņojums. Subaru mums rāda analogu tahometru ar sarkanu indikatoru, ja uzgriezīsim motoru uz maksimālajiem apgriezieniem, spidometru un dzinēja temperatūras, kā arī degvielas līmeņa indikatorus. Iepriekšējos STI modeļos tahometrs bija novietots centrā, tādējādi vairāk uzsverot auto sportisko būtību, taču jaunajā to no goda vietas pastūmis jaunais LCD displejs.
Starp spidometra un tahometra rādītājiem tagad izvietots mazs LCD displejs, kurā var noskaidrot kāds ir diferenciāļa iestatījums, auto nobraukums, izvēlētais braukšanas režīms, pārnesums un kruīzkontroles iestatījums. Tāpat auto ar bultiņām parādīs, kad būtu labi pārslēgties uz citu pārnesumu. Digitālā spidometra rādījuma vietā var pārslēgties arī uz citiem režīmiem, tomēr praktiskākā jēga ir tieši no ātruma rādījuma, jo tas gluži vienkārši ir labāk saskatāms nekā baltās bultiņas meklēšana starp sarkanajiem analogā spidometra cipariem. Displeja pašā augšpusē var redzēt momentālā patēriņa rādījumu, tomēr no tā es neredzu pilnīgi nekādu jēgu. Cilvēks nepērk šādu auto, lai tīksminātos par to cik tam ir ekonomisks patēriņš.
Viduskonsoles augšpusē Subaru inženieri iestrādājuši vēl pāris mazus displejus, kas parāda kondicioniera iestatījumus un vairākus interesantus rādījumus. Piemēram, turbīnas spiedienu un patēriņa datus. Subaru ir vēlējies šo displeju novietot ērtā acu augstumā un jāsaka, ka uz to paskatīties tik tiešām ir ērti pat bez liekas galvas grozīšanas.
Glāžu turētājiem ir divi dažādi augstumi un dziļākajā Statoil krūzīte iekrīt līdz pašai apakšai un būs uzmanīgi jāķeksē laukā. Liels risks krūzītes vietā palikt ar tās vāciņu rokās. Elkoņa atbalsts ir tik tālu aizmugurē, ka tā arī nesapratu kā līdz tam var aizstiept elkoni.
Auto ir aprīkots ar sešpakāpju mehānisko pārnesumkārbu un pie tās lietošanas ir jāpiešaujas. Ikdienā braucu ar automātu un patiesībā arī vairums iepriekš testēto auto ir aprīkoti ar automātiem. Šis auto ir pieejams tikai un vienīgi ar mehānisko pārnesumkārbu (un pareizi vien ir), tāpēc sēšanās pie WRX STI stūres bija gana interesants pasākums.
No dīlera salona to savācu vakara pusē un sastrēgumu laikā bija jāpārkuļas pāri Salu tiltam. Huh, tas bija smagi. No vienas puses, negribas noslāpt, bet no otras – negribas arī bezjēgā pārgāzēties un raustīties. Pat pēc nobrauktiem 800 km ar šo auto, nevarētu teikt, ka biju pilnībā piešāvies pie tā kārbas. Gribētos arī, lai pārnesumi būtu “izteiktāki” (pārslēga darbība precīzāka), jo principā tā slēgāšanās ir tāda smagnēji ļurīga. Bet es ticu, ka pie tā var pierast. Un labāk pierast laicīgi, jo sajūga maiņa šim auto nav lēts prieks.
Tāpat man radās sajūta, ka gribētos “garāku” trešo pārnesumu, jo brīdī, kad sākas jautrība pārnesums jau ir “beidzies” un nākas štepselēties ceturtajā robā, kas sev līdzi nes visus ar lielāku ātrumu saistītos priekus un bēdas. Uh, ar šo auto vākt pārkāpuma punktus ir vienkāršāk par vienkāršu.
Blakus pārnesumkārbas pārslēgam atradīsim Subaru SI-DRIVE (Subaru Intelligent Drive) braukšanas režīmu pārslēdzēju. Ja apaļo pogu piespiedīsim, ieslēgsim Intelligent, jeb (relatīva) komforta režīmu. Šajā režīmā auto paātrināšanās būs relatīvi lineāra. Pagriežam pogu pa kreisi, ieslēgsim Sport režīmu. Ja pogu pagriezīsim pa labi, tad izvēlēsimies Sport Sharp, jeb īpaši sportisko režīmu. Praksē atšķirība ir jūtama un Sport Sharp režīmā auto ir krietni atsaucīgāks uz akseleratora pedāļa nospiešanu.
Šis auto ir aprīkots ar Subaru simetrisko visu riteņu piedziņas sistēmu un tāpēc zem braukšanas režīma pogas atradīsim diferenciāļu vadības slēdžus. Pilnībā automātiskajā režīmā auto mazliet vairāk jaudas velta aizmugurējam tiltam (41:59 griezes momenta sadalījums par labu aizmugurējam tiltam), taču braucējs var to izlīdzināt 50:50 sadalījumā. Auto (+) jaudu novada pārsvarā uz automobiļa priekšpusi, palielinot vilktspēju, bet Auto (-) vairāk jaudas novada uz aizmuguri asāku pagriezienu veikšanai. Tāpat auto ir aprīkots ar diferenciāļiem, kas vilkmi sadaļa starp labo un kreiso pusi. Tomēr arī ar to viss nebeidzas un auto ir iekļauta Subaru izstrādātā Active Torque Vectoring funkcija, kas līkumā automātiski piebremzē iekšējo priekšējo riteni, lai uzlabotu vadāmību. Jāsaka, ka lielākā ātrumā izbraucot apļus, var just, ka auto mēģina koriģēt mūsu braucienu. Par laimi to var atslēgt.
Tas viss izklausās ļoti sarežģīti un es uzskatu, ka šis auto savu potenciālu spēs parādīt tikai zinoša braucēja virsvadībā. Lai arī kā man patiktu braukt, es sevi par tādu vēl nevaru nosaukt un īsti neņēmos testa auto dzīt pa grants ceļiem. Mazu gabalu izbraucu, sānslīdi izraisīju (un pēc tam arī auto savācu) un slapju muguru devos atpakaļ uz māju pusi. Nākamajā dienā izskrējos pa nomaļākiem asfaltētiem celiņiem un nonācu pie atziņas, ka ar šo auto var pabraukt patiešām ātri. Tas jūtami paātrinās no visiem sešiem pārnesumiem, tikai mazliet jāpaciešas un jāsagaida, kad virs aptuveni 3000 apgriezieniem savu darbu sāks turbīna. Šim auto, viennozīmīgi, patīk dziedāt. “Parastais” WRX būs krietni patīkamāks braukšanā, jo tas sāk naski kustēties pie mazākiem dzinēja apgriezieniem.
Jāsaka, ka Subaru WRX STI ir diezgan praktisks sedans, jo aizmugurē sēdošajiem ir diezgan daudz vietas kājām. Ar šo auto man gan nebija iespējas pabraukt sēžot aizmugurē, tomēr domāju, ka tas nesagādātu lielas neērtības arī braucot garākus gabalus. Tik vien tas, ka gribētos pārvākties uz priekšu un pieķerties stūrei. Intereresanti, ka auto ir aprīkots ar ISOFIX stiprinājumiem sēdekļos un pat enkuru vietām aiz aizmugurējiem sēdekļiem. Tas nozīmē, ka mūsu atvasīte ar savu sēdeklīti arī brauciena beigās atradīsies tieši turpat, kur to iekabinājām pirms brauciena uzsākšanas. Plus, šis ir labs arguments ar ko mēģināt šo auto “pārdot” mūsu otrajai pusītei. Sak, “Hei, te ir padomāts par bērnu drošību!” Galvenais saglabāt sejas izteiksmi tādu, lai viņa jūt, ka mēs tik tiešām rūpējamies par bērnu drošību.
Arī bagāžas nodalījums ir gana liels, tomēr, kā jau sedaniem pierasts, pats atvērums nav diez ko plašs. Interesanti, ka bagāžnieku var atvērt arī no iekšpuses. Tas var noderēt tajos gadījumos, kad būsim auto veiksmīgi iestādījuši grāvī un nāksies meklēt neierastus izejas variantus. Tam, starp citu, var noderēt arī lūka.
Kopumā man ļoti patika tas kā auto izskatās no ārpuses un iekšpuses. Jā, daudz plastmasas, bet šādi materiāli tiek izmantoti lielam vairumam mūsdienīgo auto un ir jāsaprot, ka Subaru WRX STI nav premium klases auto. Te svarīgākas ir auto gaitas īpašības un gluži vienkārši braukšanas prieks. Un ar to viss ir vislabākajā kārtībā.
Braukšanas prieks
Jaunais Subaru WRX STI ir aprīkots ar 2.5 litru 4 cilindru benzīna opozītdzinēju ar augsta spiediena turbokompresoru un lieljaudas starpdzesētāju. Šis praktiski tāds pats EJ sērijas dzinējs, kas ticis izmantots arī iepriekšējos WRX STI modeļos, tāpēc zinātāji mācēs no tā dabūt laukā ko vairāk par standarta 305 Zs (pie 6000 apgriezieniem) un 407 Nm vilkmes pie 4000 apgriezieniem. Subaru norāda, ka šoreiz daudz svarīgāk ir bijis uzlabot auto piekari un vadāmību, jo kāda jēga no vēl lielākas jaudas, ja to nav iespējams veiksmīgi izmantot. Bez tam, Subaru entuziasti ļoti labi zina ko iesākt ar veco labo bokserdzinēju.
Sēžoties pie šī auto stūres pirmo reizi, īsti nezināju ko no tā sagaidīt. Taču tiekot uz taisnāka ceļa gabala, uzreiz izlēmu izmēģināt kā auto paātrinās. Uzsākam kustību, iespiežam akseleratora pedāli grīdā un… kādu brīdi nenotiek nekas īpašs. Bet līdzko tiekam pāri 3000-4000 apgriezieniem, savu darbu pilnā apjomā sāk darīt turbīna un auto sāk rauties uz priekšu. Pirmo vakaru veltīju paātrinājuma izpētei un secināju, ka šis auto nejūtas kā viegls un gaisīgs spridzeklis. Tomēr, ja prot to “kurināt” un uzturēt pie augstiem apgriezieniem, tas paātrinās ļoti, ļoti labi. Kad esam uzķēruši paātrinājumu, tas šķiet visuresošs un nebeidzams. Neskaitāmas reizes nācās liegt sev prieku pilnībā izbaudīt paātrinājumu, jo spidometra bultiņa iesniedzās ļoti dārgā apgabalā. Pirmajā vakarā uz mājām pārbaucu ar drebošām rokām un naktī gulēju pagalam cauru miegu.
Kas ar patēriņu? Oficiālā auto specifikācija norāda, ka pilsētā tā patēriņš būs 14 litri uz 100 kilometriem, bet ārpus pilsētas 8.4 l/100 km. Patiesībā tas ir tīri labs rādītājs un mans kombinētais patēriņš bija nepilni 13 litri uz 100 kilometriem. Uz trases tas bija kaut kas ap 9-10 litriem. Labu laiku nebiju braucis ar auto, kas spēj izrīt visu degvielas bāku (šajā auto tās apmērs ir 60 litri) braucienā uz Latgali. Uzpildījos Rīgā un atpakaļceļā Jēkabpilī sapratu, ka varu arī netikt līdz Rīgai – nācās pieliet klāt vēl pārdesmit eiro. Amizantā kārtā kaut kas atgadījās ar degvielas tvertnes vāciņa atvēršanas mehānismu un gluži vienkārši nevarēju tikt klāt bākai. Huh, tas gan būtu nelāgi – vakarā vēlā palikt pusceļā uz mājām ar rijīgu auto, ko nevaru uzpildīt. Pieņemu, ka ziemā šī auto patēriņš vismaz divkāršojas, ja ne trīskāršojas. Un tāpat tas būs pieņemams, jo subim tomēr nekā nav žēl.
Uh, kas par skaņu! Auto iedarbināšana mūs pavadīs ar mērinstrumentu pārbaudi, kad rādītāji mēro pilnu ceļu panelī un ļoti jauku bubinošu skaņu. Subaru (tāpat kā daļa citu ražotāju) mazliet krāpjas un motora skaņu pa speciālām atverēm iepludina salonā, tomēr vismaz neizmaina to. Auto skan tik labi, ka noteikti krustojumos gribēsim viegli uzgāzēt sev par prieku. Diemžēl kustībā patīkamā skaņa vairs nav tik jūtama (to nomāc riepu un vēja skaņas) un tā vien gribas veikt izmaiņas, lai skaņu izceltu.
Loading
Loading
Vai auto ir ciets? Es drīzāk gribētu teikt, ka tas ir stingrs nevis ciets. Subaru uzsver, ka jaunais WRX STI ir būtiski stingrāks par iepriekšējo modeli. Zobus mēs nepazaudēsim, taču vienmēr jutīsim kas notiek ar auto. Es WRX STI vadāmību gribētu salīdzināt ar tanku. Ļoti, ļoti ātru un stabilu tanku, kas paātrinās kā pats nelabais, tomēr visu laiku tā kustība ir paredzama un kontrolējama. Īpaši labi tas ir jūtams līkumos, ko ar šo auto var izbraukt šķietami nereālos ātrumos. Tomēr šajā procesā vadītājam visu laiku būs jāstrādā ar stūri, pedāļiem un aktīvi “jāštepselējas”. Tas nav plezīra braucamais, tomēr ar šo auto ātri braukt ir bauda! Nodevis testa auto atpakaļ dīlerim, iesēdos savā Volvo S60 un kādu brīdi šausminājos ar kādu ļumīgu kļocku es ikdienā pārvietojos.
Viena lieta ir strauji paātrināties, bet pavisam cita – sabremzēties. Auto ir aprīkots ar labām bremzēm, kas darbojas paredzami, taču ne pārlieku agresīvi. Proti, bremžu pedālis būs jāspiež sirsnīgi un nevajag gaidīt asu bremzēšanu. Vairākas reizes strauji paātrinoties un bremzējot, varēsim gan saost, gan saredzēt viegli dūmojošas bremzes, taču tās nekur nepazūd.
Esmu viens no tiem, kam Imprezas nav iedomājamas bez milzīgiem antispārniem. Interesanti, ka dārgākajā Subaru WRX STI GT versijā tas nemaz nav iekļauts standarta komplektācijā un būs jāpatērējās vēl kādu pusotru tūkstoti eiro, lai tiktu pie šīs Subaru lepnuma zīmes. Braucot ar šo auto, man ļoti patika paraudzīties aizmugurējā skata spogulī un ieraudzīt tur šo big ass spoileru. Tas deva ikdienā tik nepieciešamo pārliecību par to, ka (piespiedēj) Spēks ir ar mani. Ak, jā, man prasās arī izteiksmīgāks priekšējais gaisa tvērējs. Jo tas taču ir Subaru!
Rezumē – auto īstiem karstgalvjiem!
Vispār interesanti. Subaru Stienis ilgus gadus bija viens no maniem nedaudzajiem sapņu auto un tagad beidzot guvu iespēju ar to izbraukt. Te laikam vietā ir jautājums, vai tagad to gribētu saukt par savējo auto. Ziniet, ne kā vienīgo. Jā, šis auto, viennozīmīgi, ir īsts spridzeklis, kam savā klasē teju nav konkurentu, tomēr es laikam palieku vecs un sāku novērtēt arī tādas lietas kā braukšanas komfortu. Man joprojām patīk ātri auto, tomēr mīcīšanās pa pilsētas sastrēgumiem ar WRX STI būtu mokošs pasākums. Auto šādai braukšanai būs pārlieku stingrs, pilsētā patēriņš būs kosmoss un manuālā štepselēšanās būs nogurdinoši apnicīga. Tomēr pavisam noteikti es šādu izvēlētos kā otro vai trešo auto, kas paredzēts tikai un vienīgi kaifošanai. Ideālā gadījumā, slēgtās trasēs, piemēram, Minišosejas sacīkstēs. Atsevišķa šī auto pircēju grupa būs cilvēki, kas ikdienā ir saistīti ar autosportu un zinās ko iesākt ar šī auto piedāvātajām iespējām.
Subaru WRX STI maksā sākot no 35 990 eiro un par šādu naudu mēs neatradīsim neko labāku jaudas un vadāmības ziņā.
Lasīju ar gardu muti. Viens raksts, divi Instagram video un trīsdesmitsešas bildes vien lika vēlēties pašam kaut vai mazu līkumu ar tādu auto izbraukt.
O, beidzot arī pats apskats gatavs. Kāreiz vakar pamanīju galeriju un izmisīgi sāku meklēt apskatu, bet nekā…
Tas 2-din multimediju displejs tiešām izskatās kā aftermarket variants… Esmu redzējis ķīnas internetveikalos daudz smukāk ieintegrētu variantu ar 8″ displeju ko darbina Android… bet tas tā starp citu… personīgi man Subāra sarkanais paneļa un pogu apgaismojums pat ļoti patīk, un nemaz neprasās nogriezt spilgtumu – patīk kad viss spilgti izgaismojassalonā, un spilgti sarkanais tonis ļoti labi iederas… Un smukā paneļa animācija palaižot ar laiku paliek tik ierasta un ikdienišķa ka pats to vairs pat nepamani :)
Glāžu turētājs vienkārši ir paredzēts dažādu izmēru kafijas krūzēm :) īstenībā esmu atklājis ka arī pēc kafijas izdzeršanas statoila krūzīte ar melno vāciņu šajos turētājos lieliski kalpo par mazu atkritumu trauku – kur iemest kādu izlietotu stāvvietas talonu, vai izlietotu mitro salveti…
Ziemā patēriņš nemaz tā nepalielināsies, ja vien nebrauks katru vakaru uz stāvlaukumiem driftot… jo cik esmu novērojis Subāriem atšķirībā no citiem benzīnniekiem maksimālais vidējais patēriņš nemēdz aiziet kosmosā neatkarīgi no kājas smaguma…
Labs autiņš, labs apskats, paldies Kristapam :)
Tas elkoņa balsts vairāk varētu noderēt garāka auguma braucējiem :)
Nu vai vismaz cilvēkiem ar īpaši garām rokām :) Pierasts, ka tas elkoņa balsts ir zem nevis aiz elkoņa :)
Njā, kroli tie Subaru :D … gan tizlais sagrabinātais krupja izskats, gan atbaidošā vatņiku zilā krāsa, gan sagrabijātais salons … visi japāņu auto ir ar briesmīgu dizainu nu, bet Subaru – ir bezgaumības karalis :D (tehniskie aspekti gan jau tik pat kropli, kā izskats)
Par braukšanu ar tādu kropli būtu jāpiemaksā :D
Paldies, protams, par īpaši trollisko komentāru, bet tad man uzreiz ir jautājums ar ko pārvietojies pats un kurš auto ir dizaina un stila etalons. Beigās gan tāpat nāksies palikt pie atziņas, ka vienam māte, citam meita.
Nu nezinu, subaru nav nekāds izteikts “dizains” tāds vienkārš, nav arī īpaši kroplīgs kā piemēram: http://www.ridelust.com/wp-content/uploads/Fiat-Multipla.jpg
Par Nissan Juke (un arī Nissan Cube) arī noteikti ir labāks tas paskats ;)
Trāpīgi pateiks, šis un daudzi citi Subaru modeļi ir izteikti tizli.
Rakstu lasīju ar patiesu interesi. Ikdienā gan braucu ar Outbacku, ko tad atzinu par labu kompromisu starp sportisku benzina kapsētu un praktisku auto ar ko atvest kartupelus no paša dublainā lauka vidus. Jāsaka, ka daudz no Tevis piesauktajām īpašībām laikam bus aktualas visos subaru. Kaut vai tas elkonu balsts (esmu ap 1.95 un tapat nav ipaši ērti), varbut vel citi savdabīgi risinājumi, kas eiropiešu auto būs pavisam savādāki. Bet gribētos teikt, ka subaru uzvēle jau ir dzīves stils. Tāpat kā man, ja reiz vienreiz iekāpi awd auto, parastā vairs negribēsies braukt pie stūres. :)
Paldies par komentāru! Vispār, jā, tagad tuvojas gada slidenais laiks un man ir tāds kā āķis uz testu nomedīt jauno Outback vai Forester.
Piekrītu… arī tā zilganā līnija no lukturiem ko Kristaps minēja… iespējams ka tas atkarīgs no pašām Ksenona lampiņām optikā, bet arī manējam ir tāda lieta. Pieļauju ka tas sastopams arī citu auto Ksenonos…
Precizēšu par pārkāpšanu AWD auto – precīzāk ja esi kādu laiku pabraucis ar AWD un piedzīvojis dažādas situācijas kur AWD loma ir bijusi neatsverama, tad gan ir kā ir ar pārsēšanos uz priekšpiedziņu… pašam reiz pirms daudziem gadiem sanāca kādu gadu pabraukt ar AWD un tad izlēmu pāriet uz Volvo S80… protams Volvo visādā citādā ziņā bija pārāks par iepriekšējo auto, tomēr visus tos gadus cik braucu ar priekšpiedziņas Volvo (sevišķi ziemā) vienmēr klusībā ilgojos atpakaļ pārsēsties pilnpiedziņas auto… un kad pienāca laiks mainīt Volvo pret citu auto, nebija divu domu – Pilnpiedziņa… Subaru…
Un Subāra pārliecinošā gaita jebkuros apstākļos, pilnībā kompensē pārējos mazos trūkumus salīdzinājumā ar premium zīmoliem…
Jā, derētu izbraukt ar jauno.
Vakar nācās kārtīgi patestēt burtiski tādu pašu, neskaitot pāris jaudas uzlabojumu un vēl šo to. Varu piekrist visiem taviem argumentiem, diezgan objektīvs raksts. Pats sāpīgākais laikam būtu tas ka arku iekšpusēs ir tikai plastmasas aizsargi, katrs akmentiņš dzirdams, kā arī riepu šalkoņa. Pat divreiz lētāikiem auto tā lieta būs labāk nostrādāta. Ikdienā braucu ar līdziga gada vācu auto, tad salīdzinājumā tas ir kā braukt kā datorspēlē, kur dators visu dara tavā vietā, katra kustība ir tīri elektroniska. Subaru tu jūti pilnīgi visu, sākot ar stūri, kura ir precīza un “dzīva” dēļ hidrauliskā stūres pastiprinātāja, mehāniskā kārba, kur, turot roku uz kloķa, jūti vibrācijas, un protams, momentāna pedāļa atsaucība. Toreiz, kad šis iznāca vizuāli man viņš arī nepatikas, bet gadiem ejot, esam pieraduši un tagad tas liekas ļoti skaists, turpretī jaunais wrx 2022 izskatās briesmīgs, vismaz bildēs.