Būšu pagalam banāls un atkārtošos, ka Tesla ir auto pasaules Apple un tās Model S elektroauto ir iPhone. Elektroauto kā tādi nav nekāds jaunums, tomēr līdz šim tie ir bijuši ne pārāk pievilcīgi produkti. Tesla Model S, savukārt, ir premium klases elektroauto, kas ir spējis piesaistīt milzu interesi visā pasaulē un kļuvis par kulta ikonu. Tesla Model S ir auto, ko cilvēki patiešām iekāro. Vikipēdijā var lasīt, ka kopš 2012. gada, kad tika uzsākta Model S pārdošana, visā pasaulē ir pārdoti jau nepilni 40 tūkstoši šo auto un interesanti, ka veseli 13% no šiem pārdotajiem auto aizceļojuši uz Norvēģiju. Tas, savukārt, diezgan labi apgāž mītu, ka šie elektroauto nav lietojami ziemas apstākļos. Ja pieņemam, ka Norvēģijā ziema ir visa gada garumā, tad ko dara visi ~5000 Model S īpašnieki?
Latvijā jau šobrīd ir reģistrētas un apkārt braukā aptuveni 3-5 Teslas un zinātāji mēļo, ka līdz gada beigām to skaits tuvosies 10. Savukārt, Igaunijā (kur jau izvērsts 163 ātrās uzlādes punktu tīkls) ir jau virs 20 Teslām un daži entuziasti ir pasūtījuši arī jaunās pilnpiedziņas Teslas. Teslas iegāde un atgādāšana uz Latviju pagaidām vidusmēra latvietim ir dārgs un gana sarežģīts pasākums. Tomēr, ja nu pēkšņi pagadās lieki 100 tūkstoši eiro, vari sev sarūpēt jaunu un labi nokomplektētu Model S automobili, jeb pareizāk teikt – stilīgu gadžetu. Protams, vietā būtu palīdzība no valsts, tomēr tas nav nemaz tik vienkārši. Līdzfinansējuma apjoms tik dārgam auto pagaidām ir mazs, taču “čakars” pārāk liels (jāiesniedz atskaites par pārvietošanos un uz auto jālīmē uzlīme, kas apliecina dalību programmā). Turīgi cilvēki izvēlēsies vienkāršāko ceļu un paši tiks galā ar šāda auto iegādi.
Tāpat būs jāpadomā kur šo auto uzlādēt, jo pie tipiskas latvieša mājoklī atrodamās rozetes Teslu pilnībā uzlādēt varēsim nepilnas diennakts laikā. Ja dzīvojam privātmājā ar iespēju pievilkt lielākas jaudas pieslēgumu, tad šo auto varēs normāli uzlādēt arī nakts laikā. Viena pilna Teslas uzlāde Latvijā izmaksā nepilnus 15 eiro. Ar uzlādētu Model S (ar lielāko 85 kWh akumulatoru) varēsim nobraukt aptuveni 400-500 kilometrus, kas Latvijas apstākļos ir diezgan labs rādītājs. Ir pietiekami daudz ar iekšdedzes dzinējiem aprīkotu auto, kas ar vienu uzpildi var nobraukt tieši tikpat. Cita runa, ka būs laicīgi jādomā vai galamērķī būs kur auto uzlādēt.
Tesla Motors mājaslapā ir karte, kurā var apskatīt kur ir izvietoti Teslas ātrās uzlādes (Supercharger) stacijas. Tie ļauj aptuveni 20 minūšu laikā auto uzlādēt līdz aptuveni “pusei” ar ko pietiks, lai varētu nobraukt savus 200 km. Šiki! Paredzams, ka Latvijā šādi uzlādes punkti būs pieejami jau 2016. gadā. Īpaši šiki!
Šo darba nedēļu noslēdzu piektdienas rītā apmeklējot sporta kompleksu “333”, kur neoficiālās Tesla Latvija Facebook lapas (pieseko, ja vēlies operatīvi uzzināt Tesla Motors jaunumus) pārstāvis bija sarūpējis iespēju apskatīt un arī mazliet pabraukties ar vienu no Latvijā aktīvi izmantotajām Teslām. Pats šī auto saimnieks liekas publicitātes nealkst, taču viņš arī netur zem deķa šo auto un ar sava kompanjona palīdzību to mēdz atrādīt citiem cilvēkiem. Patiesībā Tesla auto īpašnieki savā starpā ļoti aktīvi sazinās un viens Igaunijas Teslas īpašnieks pat ir kļuvis par tādu kā šī auto zīmola vēstnieku pie kura griežas visi, kas vēlas uzzināt par auto iegādes vai uzturēšanas niansēm.
Iepriekš Rīgas ielās Teslas biju redzējis vismaz padsmit reizes, taču beidzot dabūju to apložņāt no visām pusēm un ieskatīties arī iekšā. No ārpuses auto var nosaukt par diezgan skaistu un aplūkojot šo auto mani nepameta sajūta, ka Tesla Motors inženieri un dizaineri tomēr ir lieli malači jo jau ar otro piegājienu (pirmā Tesla, kā mēs zinām, bija Tesla Roadster) ir spējuši radīt pievilcīgu un patiešām braucamu auto. Citi auto ražotāji līdz tam iet gadiem ilgi. Protams, šis auto nav brīvs no “bērnu slimībām” un var gadīties, ka kāda detaļa nav veiksmīgi pieskrūvēta un šāda vai tāda sistēma/mehānisms nosprāgst. Bet nevar teikt, ka pilnīgi bez problēmām ir arī klasiskie ar iekšdedzes dzinējiem aprīkotie auto. Es zinu, ka dažam labam lasītājam neiet pie sirds mana sajūsma ar auto lukturiem, tomēr tik un tā norādīšu, ka Model S diožu lukturi ir labi pamanāmi jau no attāluma un piešķir tikai šim auto raksturīgos vaibstus. Forši, ka durvju rokturi paši izbīdās, kad pienākam pie auto un mums ir milzīgs priekšējais bagāžnieks (lielāks nekā Poršiem) un liels aizmugurējais bagāžnieks, kurā var ieriktēt vēl vienu uz aizmuguri vērstu bērnu sēdekļu rindu. Bet principā tas ir liels, smags (virs 2 tonnām) un aptuveni piecus metrus garš auto. To jūt.
Ja runājam par auto apkopēm, tad pirmā apkope būs vajadzība pie 60 tūkstošiem (konkrētais eksemplārs pa Latviju ir nobraucis jau aptuveni pusi no šī attāluma), taču pagaidām tuvākās vietas, kur to var autorizēti paveikt ir Zviedrijā vai Minhenē. Piesakos auto aizgādāt turp un atpakaļ! :)
Dažāda izmēra un paskata displeji mūsdienīgos auto nav nekāds retums, tomēr Tesla to paceļ jaunā līmenī. Šajā visi galvenie ar braucienu saistītie rādījumi ir displejā aiz stūres un milzīgs 17″ displejs ir iemontēts arī viduskonsolē. Gluži kā Apple vai Samsung, Tesla ir ļoti daudz paši strādājuši pie šī auto digitālajām tehnoloģijām. Saskarne ir patiešām gaumīgi nostrādāta un displejs šķita ļoti atsaucīgs uz pieskārieniem.
Šis auto ļoti vēlas pieslēgties internetam un tā kā konkrētais testa eksemplārs bija atceļojis no ASV, tā saimniekam bija jāpačakarējas, lai tajā varētu dabūt iekšā “Latvijas” internetu. Tagad tam ir “atvērts” WiFi pieslēgums un auto pieslēdzas pie parasta MiFi rūtera. Kā jau sagaidāms, auto var pieslēgties no mobilās ierīces, lai apskatītos tā uzlādes līmeni, iestatītu kondicionētāju vai atslēgtu/aizslēgtu. Auto īpašnieks attālināti redzēja ko mēs ar auto daram un pat nomidžināja ar uguņiem un uzpīpināja. Jautri!
Ja mēs runājam par šī auto salona dizainu un kvalitāti, tad es gribētu teikt, ka dizaina risinājumi te ir diezgan drosmīgi un interesanti, taču kopējā kvalitāte vēl atpaliek no klasiskiem premium auto, piemēram, BMW, Audi vai Mercedes-Benz. Bet te laikam pie vainas ir amerikāņu domāšana, kam ne visas lietas pagaidām šķiet pietiekami lielas uzmanības vērtas. Bet kā jau iepriekš minēju, priekš otrā auto tas ir ļoti, ļoti labs sasniegums. Auto nemaz nešķiet lēts vai slikti nostrādāts.
Ierodoties uz šo pasākumu es īsti necerēju izbraukt ar auto un man pilnībā pietiktu to tikai apostīt un sabildēt. Tomēr īpaši daudz nedomāju, kad uzspīdēja veiksmes stariņš un varēju piesēsties pie šī auto stūres. Par komfortu no šī aptuveni 5 minūšu brauciena neko daudz nevaru spriest, taču par gaitas dinamiku gan man ir ko teikt. Var just, ka auto ir patiešām smags un liels, taču zemais smaguma centrs to padara pietiekami labi vadāmu un līkumos tas stūrei klausa pietiekami labi. 310 kW (416 Zs un 600 Nm) elektromotors šo auto uz priekšu rauj patiešām iespaidīgā ātrumā un par to liecina arī 4.2 sekunžu paātrinājums no 0 līdz 100 km/h. Ir braukts arī ar pāris citiem elektromobiļiem, tomēr pagaidām šai Teslai paātrinājums ir bijis visdullākais. Interesanti, ka salonā nav dzirdama ierastā motora skaņa un patiesībā šis auto skaļāks ir no ārpuses, jo var dzirdēt kā darbojas tā elektromotors un riepu švirkstoņa uz ceļa seguma.
Krietni sportiskākā manierē ar šo auto trasē devās arī pašmāju autosportists Haralds Šlēgelmilhs. Pēc vairāku apļu mēģinājumiem auto palaist vadāmā sānslīdē viņš atzina, ka tas nav nemaz tik viegli izdarāms. Auto par visām varītēm cenšas “saglābt situāciju” un turas uz ceļa stabili. Tāpat arī viņš teica, ka kopumā tas ir ne par kripatiņu sliktāks auto kā daudzi citi un tā elektromotora radītā gaitas dinamika ir vienkārši iespaidīga. Tāpat interesanti arī tas, ka pēc aptuveni 5-10 agresīvā stilā veiktiem apļiem auto nobraucamais attālums (range) nokritās tikai par kādiem 20 kilometriem. Viņa teiktais tika iemūžināts video un tuvāk gada nogalei būs skatāms Normunda Avotiņa auto tēmām veltītajā TV raidījumā.
Interesanti. Vēl pirms aptuveni gada es par elektromobiļiem biju izteikti skeptisks, taču 2014. gadu noslēgšu ar jau krietni pozitīvāku skatījumu uz šiem auto. Šogad esmu paspējis izbraukt ar Mitsubishi Outlander PHEV hibrīdu, Volvo V60 hibrīdu, BMW i3 elektroauto un kā īpaši saldais ēdiens ir bijusi iespēja izmēģināt Tesla Model S. Lai arī vēsu prātu domājot, es šobrīd sev vēl negribētu pirkt elektroauto, tomēr jau tagad esmu sapratis, ka tie jau ir patiešām labi nostrādāti un es arvien vairāk saprotu kāpēc cilvēki par tiem tā fano. Pat ja neesi īpaši zaļi domājošs cilvēks, elektroauto var “paņemt” ar savu dinamisko paātrinājumu. Domāju, ka pēc gadiem pieciem šādu auto būs gana daudz arī Latvijā. No sākuma gan jātiek galā ar infrastruktūras jautājumiem.
Lai arī sevi pagaidām nevaru pieskaitīt pie Teslas jūsmiņiem, tomēr man patiešām patīk vērot, ko dara šis tehnoloģiju ražotājs. Nākamajā gadā no Teslas varam sagaidīt Model X krosoveru un pēc tā jau sekos Model 3, kas elektroauto pašaus masās. Lai nu uzņēmumam izdodas tikt galā ar savas bateriju gigarūpnīcas projektu, jo nu būs patiešām svarīgi spēt saražot baterijas milzu apjomos.
P.S. Iesaku izlasīt arī Kaspara Foigta (laacz) pārdomas pēc izbrauciena ar Tesla Model S.
[vimeo=http://vimeo.com/109389651]
Ja ar Teslu ar vienu uzlādi patiešām var nobraukt vismaz 400 km, tas jau ir kaut kas reāls, un, iespējams, drīz tirgū ienāks arī par relatīvi elitāro Tesla pieejamāki elektroauto ar pienācīgu “range”. Kas attiecas uz hibrīdiem, manuprāt, tie ir nodeva mūsdienās populārajai “zaļajai” domāšanai, kas beigu beigās nav īpaši zaļa.
Klasisko kartinga trasi braucāt? Kādi bija laiki Haraldam?
Šoreiz nebija braucieni uz laiku. Drīzāk Haralds paplosījās, lai saprastu ko var iesākt ar šo auto un mēs braucām īpaši mierīgā režīmā. Kā nekā neesam nekādi profesionāli autosportisti un auto apskādēt nebūtu laba doma.
Ar Teslu var mierīgi nobraukt 400 km, youtube ir vairāki džeki to skaitā Norvēģi, kuri ir to darījuši ziemā, pa sniegu…
Cilvēks, kas bija atvedis šo Teslu teica, ka ziemā range samazinās, tomēr ne pārāk daudz.
Precīzi 4 gadus atpakaļ biju Oslo tehnoloģiju izstādē, kur tika demonstrēts Tesla pirmais modelis. Tolaik tā cena bija 76k eiro, ja pareizi atceros. Ar vienu uzlādi varēja nobraukt ap 300 km, dinamiku neatceros. Diemžēl izbraukt ar šo auto nebija iespējams :( ! Tā vietā izbraucu ar mazu norvēģu elektro auto (līdzīgu pirmajai Opel Corsa). Tā auto cena bija 28k eiro, maksimālais ātrums 140 km/h un nobraukt varēja 180 km. Arī tam mazajam auto bija jūtams labs paātrinājums, bet tas jau ir raksturīgi elektro auto. Tolaik žurnālisti izstādē runāja, ka pēc 5 gadiem Norvēģijā katrs trešais auto būs elektro auto. Nu ir pagājuši 4 gadi, bet Norvēģijā pat katrs desmitais nav elektro auto (ar visu to, ka valsts viņiem atmaksā pusi no auto cenas un Oslo visas stāvvietas un uzlādes stacijas priekš elektro auto ir bez maksas, vismaz 4 gadus atpakaļ bija). Lai pirktu šādus auto ir jābūt bagātam entuziastam, jo ekonomiski daudz izdevīgāk ir pirkt auto ar iekšdedzes dzinēju
Biju Oslo mēnesi atpakaļ un varu teikt ka tik daudz elektro auto nekur citur nebiju redzējis. Vienā vietā vien – pie viesnīcas Continental manīju 4 noparkotas Teslas S. Viņiem ne vien atmaksā pusi no auto vērtības, bet tajā skaitā viņi iegūst daudz citu ar nodokļu atvieglojumiem saistītu labumu.
Nu ne druskas neredzu pamatu sajūsmai. Turīgu ļautiņu dārgs gadžets. Jā –
labi nostrādāts. Bet – ar minimumu praktiskā labuma. Un līdz reālam
“zaļumam” – ja ņemam vērā visu nepieciešamo infrastruktūras izbūvi
normālai ekspluatācijai – kā līdz Marsam.
Visa elektroauto koncepcija patlaban ir tai pašā līmenī kā iekšdedzes
auto XIX gs. beigās. Ir jābūt kvalitatīvam lēcienam bateriju
tehnoloģijās (vai teiksim plašāk – tehnoloģjās, kas nodrošina auto ar
elektrību), lai elektroauto būtu kas vairāk kā šauras nišas produkts.
Kas reāli tiek nogriezts šādos elektromobiļos? Beņķu apsilde ir? Aizmugurē loga apsilde? Spoguļu apsilde?
Lielais “aipads” konsolē izskatās piedauzīgi.
Tik dārgā auto kā šī Tesla nekas būtisks no ērtībām nav nogriezts. Tajā pašā “aizpadā” var redzēt, ka beņķi ir sildāmi.
Visi elektomobīļu fani aizmirst vienu lietu – aķi!
Aķu izgatavošana ir bezgala resursu prasīga padarīšana! Lai iegūtu aķiem vajadzīgos metālus (svinu, niķeli, cinku, litiju) ir jāpārrok tūkstošiem tonnas zemes. Un kā kustās visi ekskavatori, karjeru pašizgāzēji un cita tehnika? Vai tikai viņi nededzina to pašu fosilo kurināmo? Lai no rūdas “izvilktu” ārā metālu arī tiek daudz enerģijas patērēts un pie tam vēl kaudze ar dabai ļoti kaitīgām ķimikālijām pielietotas. Bez tam visi aķi satur vai nu stipru skābi, vai sārmu – elektrolīts. Dabai ir kaitīga pat izmesta AAA tipa baterija. Nemaz nerunājot par elektromobīļa aķu bloku!
Tātad ja sarēķinām visu to enerģijas apjomu un kaitējumu dabai kas rodas saražojot un pēc tam utilizējot (!!!!!) elektromobīli nekāds “zaļums” tur nesanāk!
Attiecībām uz “degvielas” izmaksām – tikai nedaudz lētāk kā braucot ar LPG. Un tas tikai tāpēc, ka benzīnam un dīzelim pamatīga akcīze uzlikta. Arī LPG ir akcīze. Nebūtu šīs akcīzes – braukt ar benzīnu būtu lētāk.
Un ja ievērojams cilvēku skaits sāks braukt ar elektomobīļiem, no kurienes valsts kāsīs naudu lai varētu maksāt par zelta tiltiem, vid ēkām un metalurga parādus….. Būs nodokļi virsū arī elektrotransportam!
Diemžēl tev ir taisnība. Jo par kaut ko “zaļu” klasiski tiek uzskatīts tā izcelsmes un izgatavošanas veids, kā arī iespēja otrreiz pārstrādāt vai izmantot.
Elektromobīļi nav zaļi izgatavojot un noteikti nav zaļi tos iznīcinot. Par zaļumu lietošanas laikā var diskutēt.
Piemēram, kartona maisiņš tiek uzskatīts par klasisku zaļuma kļūdu. To izgatavo no nocirsta koka, tas ir tikai 1x izmantojams. Tāda pati celofāna kule ir izturīgāka, vairākas reizes izmantojama un ērtāk pārstrādājama. Neizraisa badu (tas gan uz kukurūzas maisiņiem attiecas) un mežu izciršanu.
Nzinu par citiem, bet kādu laiku atpakaļ par Teslas baterijām bij šāds info.. iespējams, laikam ejot, ir jau aks vēl efektīvāks izdomāts – http://www.teslamotors.com/blog/teslas-closed-loop-battery-recycling-program
Daudz ko jaunu parādīs tā Teslas GigaRūpnīca – tur nonāks arī visas vecās baterijas, no kurām maksimāli tiks izmantoti materiāli. Rūpnīca maksimāli izmantos zaļo enerģiju (saule/vējš) un maksimāli saīsinās ceļu izejvielu piegādei un patērēto enerģiju produkta saražošanai.
Daži pētījumi…:
Par elektro vs. iekšdedze – kurš tad vairāk piedirš pasauli: http://www.ucsusa.org/sites/default/files/legacy/assets/documents/clean_vehicles/electric-car-global-warming-emissions-report.pdf
Par baterijām (litija) : http://pubs.acs.org/doi/full/10.1021/es903729a
Normāli cilvēki nestrīdas par to vai elektro ir zaļs vai nav – pamatdoma ir tā – ka elektro ir zaļāks, nevis zaļs.. auto kā tāds vispār nav īpaši zaļš pārvietošanās līdzeklis. Ar kājām, ar kājām ir gan ;)
Varbūt noskaties – un nebūs tas viss tik viennozīmīgi kā saki:
https://youtu.be/K9m9WDxmSN8
Kādi 15 euro uzlāde? :0